Kā palīdzēt bērnam iepazīt burtu pasauli?

Zinātnieki ir pierādījuši, ka bērns mācās lasīt tāpat kā apgūst runu, tas ir pēc skaņām. Sākumā bērns ir spējīgs izrunāt atsevišķas skaņas lēnā tempā. Temps pakāpeniski pieaug. Ar laiku bērns var ne tikai izrunāt, bet arī uztvert vārdus, kuri tiek izrunāti normālā tempā. Patiesībā smadzenes strādā ar atsevišķām skaņām, apvienojot tās vārdā, tikai tas notiek daudz ātrākā tempā. Tāpat smadzenes strādā arī pie lasīšanas – apstrādā atsevišķas skaņas, kuras mēs uztveram kā vārdu. Šis process notiek ļoti ātri. Lasīšanas sākums ir skaņu pasaules uztvere.

Lasīšanas iemaņas un prasmes nav automātiskas, tās ir jāattīsta, bet galvenais nosacījums – jāizraisa interese un vēlēšanās lasīt.

Lasīšanas prasme ir viena no sarežģītākajām prasmēm. Protams, tas ir samērā ilgs process, kas tiek sadalīts vairākos posmos. Lai bērns lasītu, viņam jāredz, jāatpazīst un jāatšķir burti, tos sasaistot ar konkrētām skaņām.

Kādus paņēmienus un metodes izmantot, lai bērns labāk atcerētos burtus?

1. Iegādājieties plakātu ar burtiem un attēliem, kuru nosaukumi sākas ar šo skaņu. Piestipriniet to bērna istabā labi redzamā vietā, lai tie nepārtraukti atrastos bērna redzeslokā.
2. Pastaigājoties, pievērsiet uzmanību veikala uzrakstiem, reklāmām, plakātiem. Rosiniet bērnam atrast starp tiem burtus, kurus viņš jau pazīst, un nosauciet viņam vēl nezināmos burtus.
3. Ļoti labs paņēmiens ir asociatīvā saite starp burtu grafisko izskatu un priekšmeta attēlu, kas ir līdzīgs burtam. Meklējam, saskatām burtu un priekšmetu līdzības. Piemēram: B – brilles, O – ola.
4. Vairāki burti latviešu valodā ir ļoti līdzīgi (piemēram, P un B,P un R, b un d, m un n, u.c.), un to atšķirības bērnam ir grūti uztveramas. Īpaši tad, ja ir kādas problēmas telpiskuma uztverē, ja bērns ir pārmācītais kreilis, redzes uztveres nepilnības, un citas. Telpiskuma priekšstati veidojas ap 6 gadu vecumu. Apgūstot burtus, bērna uzmanība jāpievērš burtu līdzībām un atšķirībām.
5. Var izmantot veikalā nopērkamos burtu klucīšus ar burtu un attēlu, vai arī magnētiskās burtu kartītes (burts ar attēlu), kuras iespējams piestiprināt pie ledusskapja vai magnētiskās tāfeles.
6.  Pagatavojam burtu kartītes: izgriežam burtus no smilšpapīra vai samtainā papīra, un uzlīmējam uz kartona.
7. Bērns ar pirkstu pārvelk burtu kontūras sākumā ar aizvērtām, tad ar atvērtām acīm. Taustes sajūtas veicinās atcerēties burtus pēc atmiņas.
8. Burtus var veidot no plastilīna, māliem, mitrām smiltīm.
9. Burtus var izlocīt no stieples vai auklas, izlikt burtus no pogām, pupām, akmeņiem, zīlēm, kastaņiem u. c.
10. Var izgriezt burtus no mīklas, un cept „burtu cepumus”.
11. Rosinām bērnu zīmēt un izkrāsot burtus, kā arī atrast konkrētu burtu grāmatā, vai tekstā, un apvilkt to!
12. „Burts avīzēs”. Bērns ar krāsainu marķieri pārsvītro visus vārdus, kuros ir konkrēts burts.
13.  Gatavojam savu „Burtu grāmatu”. Ja mājās ir pieejami veci žurnāli, preču katalogi vai avīzes, tad bērns atrod Jūsu nosaukto burtu, izgriež to un ielīmē šajā grāmatā. Pēc tam rosinām bērnam izdomāt vārdus, kas sākas ar šo konkrēto skaņu, uzzīmēt tos, vai arī atrast attēlus, un ielīmēt „Burtu grāmatā”.
14.  Ja Jums ir plastmasas burti, tad spēlējiet spēli „Brīnumu maisiņš”. Sākumā ielieciet „brīnumu maisiņā” 5-6 burtus, vēlāk burtu skaitu var pakāpeniski palielināt. Bērnam pēc taustes(tos neredzot) jānosaka kādi burti ielikti maisiņā. Pēc tam pārbaudām vai bērns tos ir noteicis pareizi.
15.  Apvelkam burtu šablonus, izkrāsojam, iesvītrojam tos.
16.  Klausāmies pasakas par burtiem. Pēc izlasīšanas, pārrunājam pasakas saturu, rosinām bērnu atcerēties un nosaukt vārdus, kuros bija šī attiecīgā skaņa.
17. Var izmantot grāmatas: Margarita Stāraste „Pasaku ābece”; Jāzeps Osmanis „Sprīdīša ābece”; „Burtu pasakas”(Zvaigzne ABC).
18.  Noderīga grāmata skaņu un burtu iegaumēšanai Līvija Baļčūne „Draiskie burtiņi. Meklē otru pusīti!” (Zvaigzne ABC).
19.  Noderīgas spēles, kuras var iegādāties grāmatnīcās un veikalos:

•  Pāru puzle „Burtiņi”;
• Mācies ar brīnumkartītēm! Alfabēts. 33 burtu pārsteigumi. (Zvaigzne ABC)

 

 Materiālu sagatavoja logopēde Diana Sproģe

Materiāla tapšanā izmantoti žurnāli „Pirmsskolas izglītība” 2002., Nr.5 un 2005., Nr.3.