Uzvedība.lv Līga Bērziņa

Jautājumus par to, kā "piespiest" bērnu lasīt, uzvedība.lv saņem katru nedēļu. Šo rakstiņu rakstu ar lielu bijību, un joprojām nezinu, vai esmu pareizais cilvēks, kaut visi mani bērni ir grāmatmīļi, un esmu palīdzējusi burtu labirintus atšķetināt daudziem bērniem. Tomēr nejūtos speciālists šajā jomā, un aicinu šo bloga ierakstu lasīt ar trīskāršu skepses devu un droši pievienot savas idejas.

 

Šo rakstu izveidot mani pamudināja ar kurjeru atsūtīts brīnišķīgs asteru pušķis, kuru saņēmu  par to, ka nesenā pasākumā pus stundas laikā ar kādai meitenei iemācīju lasīt. Viņai tas nebija izdevies visas pirmās klases laikā, un vecāki bija pārguruši. Atklāti sakot, tur mans ieguldījums bija pavisam mazs - vienkārši parādīju vairākus mazus knifiņus. Un viņa lasa! Daudz!

Lasīt šeit...

Būšu pirmklasnieks!

Svarīgākais par bērnu 6-7 gadu vecumā

                 

Imants Frederiks Ozols: Veltīgi gaidīt brīnumus no skolotājiem, bērnu izglītībā jāiesaistās arī vecākiem.

Ja apkopo galvenās idejas, kas izskan diskusijās sociālajos tīklos, mediju publikācijās, vecāku sapulcēs un pat ekspertu apspriedēs, nav šaubu - vismaz hipotētiski vēlamies, lai mūsu bērni mācītos tādās skolās un pie tādiem skolotājiem, par kuriem mūs apskaustu visā pasaulē. Vismaz tikpat lielā mērā, kā pie mums mēdz pieminēt Somijas izglītības modeli. Taču šajā problēmā ir kāds būtisks āķis, par kuru Latvijā nav pieņemts runāt. Proti, kāda ir vecāku iesaiste un atbildība sekmīgā izglītošanās procesā.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka bērns mācās lasīt tāpat kā apgūst runu, tas ir pēc skaņām. Sākumā bērns ir spējīgs izrunāt atsevišķas skaņas lēnā tempā. Temps pakāpeniski pieaug. Ar laiku bērns var ne tikai izrunāt, bet arī uztvert vārdus, kuri tiek izrunāti normālā tempā. Patiesībā smadzenes strādā ar atsevišķām skaņām, apvienojot tās vārdā, tikai tas notiek daudz ātrākā tempā. Tāpat smadzenes strādā arī pie lasīšanas – apstrādā atsevišķas skaņas, kuras mēs uztveram kā vārdu. Šis process notiek ļoti ātri. Lasīšanas sākums ir skaņu pasaules uztvere.

Lasīšanas iemaņas un prasmes nav automātiskas, tās ir jāattīsta, bet galvenais nosacījums – jāizraisa interese un vēlēšanās lasīt.

Lasīšanas prasme ir viena no sarežģītākajām prasmēm. Protams, tas ir samērā ilgs process, kas tiek sadalīts vairākos posmos. Lai bērns lasītu, viņam jāredz, jāatpazīst un jāatšķir burti, tos sasaistot ar konkrētām skaņām.

Kādus paņēmienus un metodes izmantot, lai bērns labāk atcerētos burtus?

1. Iegādājieties plakātu ar burtiem un attēliem, kuru nosaukumi sākas ar šo skaņu. Piestipriniet to bērna istabā labi redzamā vietā, lai tie nepārtraukti atrastos bērna redzeslokā.
2. Pastaigājoties, pievērsiet uzmanību veikala uzrakstiem, reklāmām, plakātiem. Rosiniet bērnam atrast starp tiem burtus, kurus viņš jau pazīst, un nosauciet viņam vēl nezināmos burtus.
3. Ļoti labs paņēmiens ir asociatīvā saite starp burtu grafisko izskatu un priekšmeta attēlu, kas ir līdzīgs burtam. Meklējam, saskatām burtu un priekšmetu līdzības. Piemēram: B – brilles, O – ola.
4. Vairāki burti latviešu valodā ir ļoti līdzīgi (piemēram, P un B,P un R, b un d, m un n, u.c.), un to atšķirības bērnam ir grūti uztveramas. Īpaši tad, ja ir kādas problēmas telpiskuma uztverē, ja bērns ir pārmācītais kreilis, redzes uztveres nepilnības, un citas. Telpiskuma priekšstati veidojas ap 6 gadu vecumu. Apgūstot burtus, bērna uzmanība jāpievērš burtu līdzībām un atšķirībām.
5. Var izmantot veikalā nopērkamos burtu klucīšus ar burtu un attēlu, vai arī magnētiskās burtu kartītes (burts ar attēlu), kuras iespējams piestiprināt pie ledusskapja vai magnētiskās tāfeles.
6.  Pagatavojam burtu kartītes: izgriežam burtus no smilšpapīra vai samtainā papīra, un uzlīmējam uz kartona.
7. Bērns ar pirkstu pārvelk burtu kontūras sākumā ar aizvērtām, tad ar atvērtām acīm. Taustes sajūtas veicinās atcerēties burtus pēc atmiņas.
8. Burtus var veidot no plastilīna, māliem, mitrām smiltīm.
9. Burtus var izlocīt no stieples vai auklas, izlikt burtus no pogām, pupām, akmeņiem, zīlēm, kastaņiem u. c.
10. Var izgriezt burtus no mīklas, un cept „burtu cepumus”.
11. Rosinām bērnu zīmēt un izkrāsot burtus, kā arī atrast konkrētu burtu grāmatā, vai tekstā, un apvilkt to!
12. „Burts avīzēs”. Bērns ar krāsainu marķieri pārsvītro visus vārdus, kuros ir konkrēts burts.
13.  Gatavojam savu „Burtu grāmatu”. Ja mājās ir pieejami veci žurnāli, preču katalogi vai avīzes, tad bērns atrod Jūsu nosaukto burtu, izgriež to un ielīmē šajā grāmatā. Pēc tam rosinām bērnam izdomāt vārdus, kas sākas ar šo konkrēto skaņu, uzzīmēt tos, vai arī atrast attēlus, un ielīmēt „Burtu grāmatā”.
14.  Ja Jums ir plastmasas burti, tad spēlējiet spēli „Brīnumu maisiņš”. Sākumā ielieciet „brīnumu maisiņā” 5-6 burtus, vēlāk burtu skaitu var pakāpeniski palielināt. Bērnam pēc taustes(tos neredzot) jānosaka kādi burti ielikti maisiņā. Pēc tam pārbaudām vai bērns tos ir noteicis pareizi.
15.  Apvelkam burtu šablonus, izkrāsojam, iesvītrojam tos.
16.  Klausāmies pasakas par burtiem. Pēc izlasīšanas, pārrunājam pasakas saturu, rosinām bērnu atcerēties un nosaukt vārdus, kuros bija šī attiecīgā skaņa.
17. Var izmantot grāmatas: Margarita Stāraste „Pasaku ābece”; Jāzeps Osmanis „Sprīdīša ābece”; „Burtu pasakas”(Zvaigzne ABC).
18.  Noderīga grāmata skaņu un burtu iegaumēšanai Līvija Baļčūne „Draiskie burtiņi. Meklē otru pusīti!” (Zvaigzne ABC).
19.  Noderīgas spēles, kuras var iegādāties grāmatnīcās un veikalos:

•  Pāru puzle „Burtiņi”;
• Mācies ar brīnumkartītēm! Alfabēts. 33 burtu pārsteigumi. (Zvaigzne ABC)

 

 Materiālu sagatavoja logopēde Diana Sproģe

Materiāla tapšanā izmantoti žurnāli „Pirmsskolas izglītība” 2002., Nr.5 un 2005., Nr.3.

No bērnudārza uz skolu - pārmaiņas visai ģimenei

Skolas gaitas uzsākšana ir pilnībā jauna dzīves situācija mazajiem septiņgadniekiem.  Vairāk lasi šeit...

Ar Tevi kopā katrs mirklis ir kā skaista svētdiena, mans bērns. Svētdiena, kad cepam pankūkas. Kad sārtoja pirmais pašu stādītais tomāts. Atradām to milzīgo baraviku. Noņēmām mazos papildritenīšus velosipēdam. Uzcēlām varenu smilšu pili. Ieraudzījām krāšņu tauriņu. Tas viss ir fiksēts mūsu mirkļu albumā, ko rakstām mēs paši.

Lai veicinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, Labklājības ministrijas iniciētā projekta „Maziem mirkļiem ir liela nozīme” ietvaros ir izstrādāts informatīvais materiāls, kurā apkopotas 1000 idejas, kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem.

Informatīvajā materiālā idejas ir strukturētas atbilstoši bērnu vecumam. Katrai vecuma grupai e-bukletā ir piedāvātas aktivitātes gan telpās, gan ārā, gan arī idejas, kā īsināt laiku interesanti un saturiski piepildīti, braucot sabiedriskajā transportā vai auto. Protams, aktivitāšu iespējas ir variējamas – atbilstoši katras ģimenes interešu lokam. Informatīvajā materiālā ir iekļauti arī dažādi jautājumi, mudinot bērnus izzināt atbildes un diskutēt, rosinot radoši kopā pavadīt laiku. 

 

“Ikviens mirklis, kuru jēgpilni varam pavadīt kopā ar bērniem, ir ieguldījums bērnos un viņu nākotnē. Bērnības atmiņu siltums ir ceļamaize visai turpmākai dzīvei."

 

Laiks, ko bērni pavada kopā ar vecākiem, ir ļoti svarīgs, īpaši mūsdienu steigas piesātinātajā laikmetā, kad mūsu uzmanību pārņem tehnoloģijas. Bērns ir zinātkārs no pirmajiem dzīves mirkļiem, un vecākiem ir jārūpējas, lai zinātkāre augtu kopā ar bērnu,” uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Viņš arī uzsver, ka saticība ģimenē sekmē to, lai bērns labi iejustos dažādos sabiedrības modeļos: bērnudārzā un klasē, augstskolas auditorijā un darbavietā.

 

 

 

 

Psiholoģe Kristīne Balode saka: “Vecāku uzdevums un atbildība ir radīt bērnam apstākļus, kuros viņam ir iespējas augt un attīstīties kā fiziski un garīgi veselai personībai. Mūsdienās papildus katra pieaugušā paša zināšanām un intuitīvajai jušanai, kā to paveikt, ir pieejams milzīgs atbalstošas un izglītojošas informācijas daudzums, lai mēs šajā lielajā savas dzīves izaicinājumā nejustos vieni un neapjuktu. Tomēr vienu vienkāršu patiesību mēs bieži mēdzam aizmirst – bērnam no dzimšanas un arī pieaugot ir nepieciešams vecāku laiks un uzmanība. Reizēm mēs, vecāki, tik ļoti aizraujamies ar to, kā izaudzināt “veiksmīgu” personību, ka aizmirstam, cik nozīmīgs ir laiks, ko varam pavadīt kopā - savstarpēji ieinteresēti un klātesoši. Tas ir laiks, kurš bērnam ļaus justies mīlētam. Laiks, kad bērnam ir iespēja mācīties no vecāka darīšanas piemēra, vecākiem ir iespēja vērot un pamanīt bērna izdošanās un grūtības, lai iespējami labāk viņu atbalstītu. Bērnam ir iespēja pārrunāt savas domas un sajūtas, tādējādi veidojot spēcīgu vecāka un bērna savstarpējo saikni, kas viņā attīstīs pašpaļāvību un drosmi aktīvi pašrealizēties ikvienā dzīves jomā arī pieaugušā vecumā.”

 

Materiālu atvērt šeit...

Pēc vasaras mūsu organismā būtu jābūt pietiekamā daudzumā gan vitamīniem, gan minerālvielām, tādēļ vīrusiem nevajadzētu lipt klāt. Tiem parasti patīk novājināts un stresains organisms. Ja nu tomēr esat saaukstējies vai kā savādāk jūtaties nevesels, iespējams, vasarā neesat kārtīgi atpūties, izbaudījis gan sauli, gan jūru, gan visu to, ko mums piedāvā vasara.

Vai arī, visticamāk, vēl neesat atgriezies no vasaras un pārorientējis organismu uz rudens režīmu. Šeit liela nozīme ir dzīvotpriekam, kas arī palīdz mums saskatīt skaisto un jauko jebkurā gada laikā. Var jau būt – dabā paliek tumšāks, un līdz ar to cilvēku prātos iezogas kāda drūmāka doma vai paliek nomāktāks garastāvoklis. Tomēr mūsu platuma grādos dabā norisinās tā, ka četri gadalaiki seko cits citam, nesot līdzi tikai sev raksturīgo. Šobrīd ir rudens, kurš nāk ar vējiem, lietu, brīnumainām lapu krāsām, ābolu ražu utt. – ja to pieņem kā šim gadalaikam raksturīgo, saskata tā skaistumu, tad ar cilvēka veselību viss būs kārtībā.

Ja runājam par cilvēka veselības uzturēšanu vai kādiem citiem "knifiņiem", tad, manuprāt, par maz tiek novērtēta tāda vienkārša lieta, kā noteikts dienas režīms. Sev ļoti svarīgi ir atrast savu iekšējo ritmu – normālā laikā iet gulēt, normālā laikā celties, darba laikā atvēlēt sev mazas pauzes, vismaz divas stundas pavadīt svaigā gaisā utt. – kas nu kuram ir būtisks. Organisma darba spējām svaigs gaiss ir ļoti nepieciešams – gan smadzeņu darbības rosināšanai, gan muskuļu darbam, gan dažādiem vielmaiņas procesiem, kas mūsos notiek ik brīdi.

Lai morāli nobriestu darba dienai, celieties, piemēram, 15 minūtes ātrāk, kuru laikā mierīgi padzeriet kafiju vai tēju un sagatavojieties dienai. Pacentieties beigt savus dienas galvenos darbus līdz pulksten sešiem vakarā, – pēc tam veltiet laiku tam, kas priecē jūsu sirdi un dvēseli. Arī pati esmu pārliecinājusies, ka garā darba diena nedod tos augļus, kurus gribētos sagaidīt. Čiks vien sanāk...

Tīri emocionāli drūmā laikā iesaku sev neradīt lieku stresu. Samaziniet informācijas gūzmu, kas no visām pusēm gāžas virsū. Izklausās sarežģīti, bet patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Nedariet to, kas izsauc dusmas vai spriedzi. Ja televīzijas pārraide rada nejaukas emocijas un iekšējos strīdus – tā, ka pēc tam visu laiku par to jādomā – vienkārši neskatieties to. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no televīzijas uz visiem laikiem – vienkārši šajā brīdi tas jums neder. Ja jūtat spriedzi – pamainiet kaut ko savā apģērbā. Izvēlieties vienkāršas, bet gaišas krāsas – zaļo, dzelteno, aveņkrāsas, nevelciet apģērbu ar izteiktiem rakstiem vai ornamentiem. Ja stresojat – ēdiet pazīstamas un vienkāršas lietas, tādas, kurās nav daudz komponentu. Kaut ko tādu, kas jums ir garšojis bērnībā – tas sniegs drošības sajūtu un sirdsmieru. Viss noslēpums ir tajā, ka pārāk daudz nepazīstamas un daudzveidīgas informācijas no ārpuses (skaņa, krāsa, pārtika utt.) mūsu organismam liek strādāt ar paaugstinātu intensitāti. Kādu laiku viss ir labi, bet tad notiek kaut kas it kā maznozīmīgs un sākas ķēdes reakcija – parasti – slimošanas. Dzīvojiet vienkāršāk!

Rudenī parasti ir piedāvājumi mācīties, dejot, vingrot utt., īsāk sakot, – dažādot savu dzīvi. Izmantojiet to! Manuprāt, stunda, ko esi pavadījis labā kompānijā un mājīgā atmosfērā, ir daudz vērtīgāka, nekā darot to, ko it kā vajadzētu darīt. Pati cenšos darīt tādas lietas, kas man ir sirdij tuvas, un laiku pa laikam iemācīties kaut ko jaunu. Bēda ir tad, ja to darāmo lietu sāk palikt par daudz – tātad dažkārt jāmācās izvēlēties, kas šajā dzīves posmā ir svarīgāks – dejot, tamborēt vai konservēt. Kaut gan esmu "vasaras cilvēks", šobrīd mācos iemīlēt rudeni, kaut gan tas visiem spēkiem turēs pret un rāda savu aukstāko un slapjāko pusi...

Vēl viena piebilde – sakiet viens otram labus vārdus! Un, darot otram labu, arī pats iekšēji jutīsieties vienkārši labi.

Agnese Krētaine,
fizioterapeite

 

                

 

Jaundzimušā ierašanās pasaulē ir brīnumains notikums, kuru pavada gan saviļņojums un neaprakstāms prieks, gan arī nemitīgas rūpes – vai ar bērniņu viss ir kārtībā, vai attīstība ir atbilstoša un pietiekami raita. Protams, attīstības ātrums katram mazulim var atšķirties, taču jebkurā gadījumā vērts būt informētiem par vēlamāko attīstības gaitu, šajā gadījumā – par veselīgu un veiksmīgu valodas attīstību. Tālāk lasīt šeit...

Materiālu sagatavoja logopēde Diana Sproģe 

Pareizas skaņu izrunas apguves un mācīšanās nodarbības sevī iekļauj dažādus darbības veidus un pakļaujas dažiem noteikumiem.

  1.Visam ir nepieciešama sagatavošanās.

 2.Pareizas skaņu izrunas mācīšana. „Visam savs laiks un vieta”

3. Skaņu nostiprināšana. „Kas nestrādā, tas nerunā!”

4. Diferencēšana jeb atšķiršana. „Sajūti atšķirības!”

 

Vairāk lasiet šeit...

 

Bērns sešu gadu vecumā: no rotaļām līdz mācībām

 

Valsts Izglītības satura centra sagatavots informatīvs materiāls vecākiem 

 

  Latvijā sešus gadus vecu bērnu izglītošana ir obligāta, bērni apgūst daudzveidīgas zināšanas, prasmes un veido attieksmes, kas ir nepieciešamas, lai veiksmīgi turpinātu mācības. Bērni šajā vecumā mācās rotaļājoties. Bērni rotaļā dzīvo. Rotaļā bērni ir darbībā, bērni ir vides, dabas un attiecību pētnieki, dzīves patiesību atklājēji. Viņi mācās. Bērni to dara brīvi un ar prieku. Dabiski un īsti. Arī raud, kļūdās un uzticas pieaugušajiem. Sešgadīgi bērni ir aktīvi, kustīgi un zinātkāri. Viņi iepazīst apkārtējo pasauli, grib to izzināt, tāpēc šis ir īpašs laiks bērnu izziņas vajadzību nodrošināšanai.

 

Lai palīdzētu sešus gadus vecam bērnam, vecākiem ir jāatrod atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram:

 

• Ko var mācīties sešus gadus vecs bērns?

 

• Kā notiek pedagoģiskais process?

 

• Kur bērns iegūst jaunās zināšanas?

 

• Kā vecāki var savu bērnu atbalstīt un palīdzēt viņam?

 

• Kādas prasības sešgadnieku izglītībai ir noteiktas integrētās mācību programmas paraugā?

 

• Kad bērnam sākt skolas gaitas?

 

• Kā vecāki var zināt, vai bērns ir gatavs skolas gaitām?

Vairāk lasiet šeit...